Vācija - Par valsti

Skaisto upju ielejas, kalni, daudzās viduslaiku pilis un burvīgās Baltijas un Ziemeļjūras piekrastes, plašie vīnogulāju lauki valsts dienvidos un viršu klājiens  ziemeļdaļā, unikālās arhitektoniskās celtnes kā Ķelnes doms;  kalnu slēpošana Bavārijas Alpos, Izlaides un atrakciju parki visiem vecumiem, alus dzeršana, uzkožot ceptu desiņu, rūpnieciski augsti attīstīta un bezgala dažāda savā ainaviskajā gleznainumā, svētki un oktobra festivāls- tāda laimes un pārticības zeme…

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Centrāleiropā, robežojas ar 9 valstīm. Ziemeļos robežojas ar Dāniju un Zviedriju, dienvidos- ar Šveici un Austriju, dienvidrietumos- ar Franciju, austrumos ar Poliju un Čehiju, rietumos-ar Beļģiju un Nīderlandi. Valsti ziemeļaustrumos apskalo Baltijas jūra, bet ziemeļrietumos- Ziemeļjūra. 

Platība: 357 021  km2

Galvaspilsēta: Berlīne

Iedzīvotāji: 82 400 996 (2007.gada jūlijs)

Nacionālais sastāvs: vācieši 91,5%, turki 2,4%, citi 6,1% 

vidējais: 78,95 gadi

vīrieši: 75,96gadi

sievietes: 82,11 gadi

Iedzīvotāju blīvums: 230 cilv./km2. 

Valsts valoda: vācu

Reliģijas: protestanti 34%, katoļi 34%, musulmaņi 3,7%, citi 28,3% 

IKP/PP:  $ uz 1 iedz. 26  220 (2002)

Naudas vienība: eiro (EUR)

Valsts pārvaldes forma: parlamentāra federatīva republika

Administratīvais iedalījums: 16 zemes

Zemākais punkts: Nīendorfa pir Vilsteres -3,54 m z.j.l.

Augstākais punkts: Cūgšpice 2963 m v.j.l.

Garākās upes: Reina un Donava 

Lielākais ezers: Bodenezers uz robežas ar Šveici, Mīrics 

Reljefs: valsts Z atrodas piekrastes jeb Ziemeļvācijas zemiene, vidusdaļā Harca kalnājs, un tā  augstākās virsotnes parasti nepārsniedz 1000 m v.j.l. Saistībā ar Harca kalniem ir vairākas leģendas. Par vienu no augstākajām virsotnēm- Brokenu (1142 m) ir teika par raganu pulcēšanās vietu Valpurģu naktī, t.i., no 30.aprīļa uz 1.maiju, par to, ka virsotnē parādās dažādi rēgi: milži, dzīvnieku figūras u.c. Izrādās, ka kalnā esošo rēgu figūras ir cilvēku un dzīvnieku ēnu projekcija uz mākoņiem kā uz milzīga ekrāna.

Valsts rietumu daļā atrodas Rūras apgabals ar Šīfera kalniem. Te ir attīstīta kalnrūpniecība. Te iegūst 80% no visiem Vācijas akmeņogļu krājumiem. Savukārt, valsts dienvidu daļā aiz Donavas sākas Alpu priekškalnu josla ar viļņotu līdzenumu. Aiz Minhenes pie horizonta apvāršņa paveras skats uz sniegotajām Bavārijas Alpu virsotnēm. Tās vēl pagaidām klāj sniegs un ledāji, tāpēc slēpošanas maršruti ziemās ir tūristu iecienīti. Zem sniega līnijas plešas leknas kalnu pļavas.  Valsts vidusdaļā atrodas Vidusvācijas kalni.

Dabas resursi: akmeņogles, dabasgāze, varš, dzelzsrūda, lignīts, brūnogles, niķeļa un urāna rūdas, vārāmā sāls, kālija sāls,  kokmateriāli, aramzemes, dabas ainavas

 Klimats: atšķirīgs pa reģioniem. Ir pārejas klimats, jo valstī jūtama gan auksto, gan silto gaisa masu ietekme. Kalnu reģionos ir vertikālā zonalitāte un temperatūras izmaiņas. Ziemeļos valdošais ir piejūras mērenais klimats, bet pārējā teritorijā kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ir no – 3ºC līdz +2ºC, bet jūlijā tā ir no +16ºC līdz +20ºC. Nokrišņu visvairāk ir rudens un ziemas periodos.

 

Piesardzības pasākumi: nav īpašas prasības attiecībā uz vakcināciju.

•  Vācija ir viena no pasaules lielākajām smago automašīnu, kuģu, elektropreču un vieglo automašīnu ražotājām. Te darbojas tādas slavenas auto ražotājfirmas kā Volkswagen, Mercedes un BMW.
• Augsto rūpniecības līmeni valsts ir sasniegusi, pateicoties kalnrūpniecībai.
• Rūdas ogļu baseins ir viens no lielākajiem Eiropā.
• Populāra ir tabakas audzēšana, daudz ir augļu dārzu un vīnogulāju stādījumu.
• Vācijā ir dzimuši arī daudzi pasaulslaveni sportisti: Boriss Bekers, Štefija Grāfa un Mihaels Štihs tenisā, Mihaels Šūmahers  autosportā un Katja Zeicingere kalnu slēpošanā. Vācijā vispopulārākais sporta veids ir futbols.