Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Balkānu pussalas dienvidu daļā un uz daudzām Vidusjūras salām. Dienvidrietumos to apskalo Jonijas jūra, dienvidos Vidusjūra, austrumos Egejas jūra, robežojas ar Albāniju, Bulgāriju, Turciju un Maķedoniju. Lielāko valsts daļu aizņem nelielie Pindu kalni, augstākā virsotne – Olimps (2917 m)
Platība: 131 957 km2
Iedzīvotāju skaits: 10 939 600
Valsts iekārta: parlamentāra republika
Galvaspilsēta: Atēnas (3 430 000 iedz.)
Lielākās pilsētas: Saloniki, Patras, Vola, Larisa, Irakliona
Oficiālā valoda: grieķu
Reliģiskā piederība: grieķu pareizticīgie (97%), musulmaņi
Klimats: subtropisks, Vidusjūras. Vasara sausa un karsta, vidējā gaisa temperatūra jūlijā ir 25-28°C. Ziemas ir maigas (janvārī vidējā gaisa temperatūra ir 4-12°C) un samērā lietaina. Zem nulles temperatūra nokrīt tikai kalnos virs 700-800 m. Vidējais nokrišņu daudzums 400-700 mm gadā, līdzenumos līdz 1500 mm gadā. Vislabāk ceļot ir periodā no marta līdz maija vidum vai no oktobra vidus līdz decembrim.
Spriegums tīklā: 220 V
Laika starpība: 0 (Grieķija atrodas vienā laika joslā ar Latviju)
Naudas vienība: eiro, 1 eiro = 100 centi, 1 eiro = 0,703 lati
Kredītkartes: lielākā daļa viesnīcu, veikalu un restorānu pieņem šādas kartes – American Express, Visa, Diners Club International, Eurocard/MasterCard
Muita: ievest ārvalstu valūtu var bez ierobežojuma, vairāk nekā 2500$ ir jādeklarē. Iepriekš ievestās valūtas izvešana atļauta 1 gada laikā. Valstī atļauts ievest 200 cigaretes, 50 cigārus, 250 g tabakas, 1 l stipro dzērienu, 2 l vīnu un suvenīrus par summu līdz 150 eiro. Atļauts ievest 1 videokameru, fotoaparātu, magnetolu, sporta inventāru 1 cilvēkam. Aizliegts ievest narkotikas, ieročus, munīciju bez speciālas atļaujas, indīgas vielas. Izvest senlietas un arheoloģiskus priekšmetus aizliegts. Atļauta pārdošanā esošu antīko darbu kopiju izvešana.
Nacionālā virtuve: diezgan vienkārši pagatavojama. Iecienītas ir zivis un jūras produkcija – gan siltā, gan aukstā, gan ceptā, gan vārītā veidā. Populārākie ir salāti no zivju ikriem, ceptas zivis, krevetes, vārīta zivs ar sīpolu mērci un asām piedevām. Grieķi ir lielākie dārzeņu cienītāji. Populāri ir pildīti baklažāni, artišoki, cepti tomāti, pupas, sīpoli, saldie pipari u.c. Otrajā vietā ir gaļa, noteikti vajadzētu pagaršot šašliku, truša gaļu, teļa gaļu ar ķiploku mērci un balto vīnu. Galvenie dzērieni valstī ir kafija un vīns. Milzīgs ir vīnu šķirņu klāsts, vīni tiek apstrādāti ar sveķiem, tādēļ tiem ir neparasta garša. Vēl populārs ir anīsa degvīns, liķieri, konjaki.
Skaisti, droši un silti. Grieķija
Brīnišķīgajai Grieķijai spilgti epiteti un glaimojošas atsauksmes ir pašsaprotamas. Eiropiešu kultūras dzimtene, demokrātijas radītāja un olimpisko spēļu izgudrotāja. Sendienās tā kļuva par Rietumu kultūras šūpuli, bet tagad ir visaustrumnieciskākā no Vecā kontinenta valstīm. Tur izpaliek apnicīgā kaulēšanās tirgos un veikalos par ikvienu sīkumu. Turklāt Grieķijā ir droši un silti.
Reiz sensenā pagātnē , kad pasaule vēl bija pavisam jauna, dievu vadonis Zevs nolēma noskaidrot, kura ir visskaistākā, visnozīmīgākā vieta un visvairāk pelnījusi saukties par Zemes centru. Tāpēc Zevs palaida debesīs divus varenus ērgļus, likdams vienam lidot pret Austrumiem, otram – pret Rietumiem, lai pārlūkotu visas zemes un izvēlētos no tām viscienīgāko. Atlidojuši atpakaļ no pašas pasaules malas, abi ērgļi satikās Delfos, kas tādēļ iemantoja “pasaules nabas” godu (tā ir arī vieta, kur paši grieķu dievi esot cēluši pirmos tempļus), bet vēlāk maģiskās pareģes pītijas simtiem gadu sludinājušas nekļūdīgus nākotnes pareģojumus gan cilvēkiem, gan valstīm... Varbūt teiksiet – vai nu mazums skaistu leģendu? Taču Delfos, no Parnasa kalna nogāzes veroties pasakainajā skatā uz staltām cipresēm apaugušo tempļu drupām, skarbajām klintīm, lejā zaļojošo ieleju un tālē saulē vizmojošo jūru, patiešām aizraujas elpa. Nudien, Olimpa dievu izvēle bijusi nekļūdīga...
Taču Grieķijā šādas apburošas vietas var atrast vēl un vēl. Atēnās – majestātiskais Partenons, Epidaurā – amfiteātris ar pārsteidzoši dzidro akustiku, Meteorā – nepieejamās klintīs sabūvētie klosteri un mūku debešķīgie dziedājumi. Tamlīdzīgu pasaules mēroga izcilu mākslas un vēstures pieminekļu šajā valstī ir tikpat daudz, cik ērtu un komfortablu viesnīcu ar visstingrākajiem servisa standartiem un visnotaļ saprātīgām cenām.
Tomēr kā Grieķijas visdiženākais sasniegums, protams, būtu jānosauc skaistuma izgudrošana. Vismaz tādā izpratnē, kas visvairāk patīk eiropeiskajai civilizācijai. Jo, ar Afrodītes, Apollona un pārējo dievu mūžīgajos mākslas darbos sastingušo daili daudzi mēģinājuši sacensties, taču vēl neviens nav uzdrīkstējies atzīt, ka kādam to būtu izdevies pārsteigt. Skaistuma ideālu patentu grieķi stingri patur savās rokās. Pēc tā vairāk vai mazāk atpazīstamām kopijām atvasinātie priekšstati pieņemti par valdošajiem teju vai visos kontinentos, taču miljoniem cilvēku ik gadus piepilda savu seno sapni pašu acīm ieraudzīt lielisko un nepārspējamo oriģinālu – dižo Grieķiju. Tagad pienācis īstais laiks to izdarīt arī Jums.
