Daudzveidīgais Latvijas kultūras mantojums ietver gan arheoloģiskas vēstures liecības un dažādu vēstures periodu celtnes - sakrālas, militāras u.c. vēstures pieminekļus, gan daudzu mākslinieku, mūziķu, rakstnieku un zinātnieku radīto.
Kultūras mantojuma lielākā un vistiešāk uztveramā daļa ar vislielāko potenci ir kultūras pieminekļi kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisku notikumu un ievērojamu personu darbības vietas), kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas, atsevišķas ēkas un būves, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti ar vēsturisku, zinātnisku, māksliniecisku vai citādu kultūras vērtību un kuru saglabāšana atbilst Latvijas Valsts, tautas un starptautiskām interesēm.
Eiropas kultūras mantojuma klāstā Latvija izceļas ar viensētas tipa lauku apbūvi, estētiski pievilcīgu lauku un jūras piekrastes kultūrvēsturisko ainavu, lielu koka apbūves īpatsvaru pilsētās un laukos, kā arī lielu nacionālā romantisma, jūgendstila un pirmskara modernās arhitektūras īpatsvaru. Turklāt, salīdzinājumā ar ekonomiski attīstītām Eiropas valstīm, oriģinālsubstances īpatsvars arhitektūras objektos Latvijā ir lielāks. Latvijas savdabība ir arī plašs un daudzveidīgs senas kultūras klātbūtnes pierādījumu spektrs. Latvijas lielākās pilsētas ir kultūras un tirdzniecības ceļu krustpunkts.
Latvijas kultūras mantojums sastāv no 3364 arhitektūras pieminekļiem, 2495 arheoloģijas pieminekļiem, 2414 mākslas pieminekļiem, 44 teritoriāliem un pilsētbūvnieciskiem pieminekļiem, kā arī 111 vēstures pieminekļiem. Tie veido Latvijas arhitektūras, arheoloģijas (tajā skaitā zemūdens), monumentālās, sakrālās un lietišķās mākslas, zinātnes un tehnikas mantojuma kopumu.
Valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā Latvijā ir 1248 arhitektūras pieminekļi, 1481 arheoloģijas piemineklis, 2243 mākslas pieminekļi, 39 teritoriālie un pilsētbūvnieciskie pieminekļi un 109 vēstures pieminekļi. To skaitā - 474 pilskalni, 1233 senkapi, 76 viduslaiku pilis vai to drupas, 136 muižu apbūves, 134 luterāņu baznīcas, 48 katoļu baznīcas, 33 pareizticīgo baznīcas un 29 ievērojamu personu dzīves vietas. Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā ir iekļauts Rīgas vēsturiskais centrs un buferzona.
Liela daļa kultūras mantojuma pieminekļu ir saistoši tūrisma objekti, kas palīdz mums pašiem labāk iepazīt savu zemi un tās vēsturi, kā arī sniedz priekšstatu par Latviju ārzemju tūristiem. Ceram, ka izsmeļošāku informāciju par atsevišķiem objektiem atradīsiet mūsu portālā.
GALVASPILSĒTA Rīga
Daudzveidīgais Latvijas kultūras mantojums ietver gan arheoloģiskas vēstures liecības un dažādu vēstures periodu celtnes - sakrālas, militāras u.c. vēstures pieminekļus, gan daudzu mākslinieku, mūziķu, rakstnieku un zinātnieku radīto.
Kultūras mantojuma lielākā un vistiešāk uztveramā daļa ar vislielāko potenci ir kultūras pieminekļi kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisku notikumu un ievērojamu personu darbības vietas), kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas, atsevišķas ēkas un būves, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti ar vēsturisku, zinātnisku, māksliniecisku vai citādu kultūras vērtību un kuru saglabāšana atbilst Latvijas Valsts, tautas un starptautiskām interesēm.
Eiropas kultūras mantojuma klāstā Latvija izceļas ar viensētas tipa lauku apbūvi, estētiski pievilcīgu lauku un jūras piekrastes kultūrvēsturisko ainavu, lielu koka apbūves īpatsvaru pilsētās un laukos, kā arī lielu nacionālā romantisma, jūgendstila un pirmskara modernās arhitektūras īpatsvaru. Turklāt, salīdzinājumā ar ekonomiski attīstītām Eiropas valstīm, oriģinālsubstances īpatsvars arhitektūras objektos Latvijā ir lielāks. Latvijas savdabība ir arī plašs un daudzveidīgs senas kultūras klātbūtnes pierādījumu spektrs. Latvijas lielākās pilsētas ir kultūras un tirdzniecības ceļu krustpunkts.
