Lietuva - Kūrorti

Lietuvā ir 4 kūrorti: divi – pie jūras un divi – dienvidu Lietuvā. Piejūras kūrorti ir ļoti atšķirīgi: Palanga – kņudoša vasaras galvaspilsēta; tajā pat laikā Neringa – unikālas dabas un miera vide.

Abi sauszemes kūrorti – Druskininki un Birštonas – ir ārstnieciskie, kur atveseļošanas ārstēšanai un nomierinošai atpūtai tiek izmantots minerālūdens un ārstnieciskie dubļi. Abi pie Nemunas upes izveidotie kūrorti viens ar otru sacenšas ar apkārtnes dabas skaistumu un piedāvātajām izklaides iespējām.

Druskininki (16,9 tūkst. iedzīvot.; www.druskininkai.lt ) - starp priedēm ieniris un pie Nemunas upes loka piekļāvies viens no vecākajiem Lietuvas kūrortiem. XVIII gs. šeit bija atrasts minerālūdens, taču nedaudz vēlāk – arī minerālie ārstnieciskie dubļi, kurš ar savām ārstnieciskajām īpašībām ir piemērojams labākajiem Eiropas ārstnieciskajiem kūrortu dubļiem.

XX gs. sākumā Druskininki bija moderns bagātnieku kūrorts, kurā pulcējās Maskavas, Pēterburgas, Varšavas un Viļņas lielmaņi. Druskoņa ezera krastā arī šodien stāv atjaunotās tā laika posma skaistā villas.

Druskininkos darbojas 9 sanatorijas un viena balneoloģiskā ārstnieciskā iestāde, kuras vienlaicīgi var apkalpot aptuveni 6000 cilvēkus. Sanatorijās tiek piemērotas jaunākās diagnostikas un ārstēšanas tehnoloģijas, plašs procedūru spektrs – zemūdens masāža, džiakuzi, minerālās, pērļu, skābekļa, vertikālās, ārstniecisko zāļu ārstējošās un dubļu vannas. Visās ārstnieciskā iestādēs ir baseini, saunas, trenažieru zāles un skaistuma kabineti. Pilsētā ir veselības uzlabošanas centrs, kurā spurdz 7 minerālūdens avoti.

Druskininki top arvien populārāka semināru, konferenču un satikšanās vieta. Kūrortā ir dažas ļoti skaistas, nelielas un mājīgas viesnīcas.

2006. g. beigās Druskininkos durvis atvēra Ūdens atrakciju parks, kurš ir lielākais un modernākais visā Baltijas reģionā. Šeit ir plaša programmu izvēle gan pieaugušajiem, gan bērniem; dažādas nomierinošās procedūras.

Ir smuka Druskininku un blakus esošā Dzūkijas nacionālā parka daba – vēl viens „ārstnieciskais” komponents. Kūrortā ir daudz pastaigu taku, daži divriteņu maršruti aizvedīs uz interesantākajām apkārtnes vietām: uz etnogrāfiskajiem Švendubres un citiem ciematiem, kuri atrodas pie Raigarda ielejas. Bet iespējams mīsiet pedāļus uz Grūta padomju monstru parku - muzeju? Vai apmeklēsiet Liškavas un Merkines pilskalnus, kuri atrodas upju krastmalās? Kas grib, var izmēģināt ūdens ceļus – ar smailītēm, kanoe vai tvaikoņiem; pazvejot. Izklaides aktīvai atpūtai Druskininkos tiešām netrūkt.

Druskininki – divu pasaules slavenu mākslinieku M.K.Čiurļoņa un kubisma aizsācēja Ž. Lipšica dzimtene. Pilsētā tiek saglabāta viņu piemiņa. Ik gadus noris Čiurļoņa mūzikas festivāli. Kūrortā koncertē klasiskās un vieglās mūzikas kolektīvi, noris dzejas vakari, mainās izstādes mākslas galerijā.

Pirmo reizi Birštonas (šobrīd – 3,1 tūkst. iedzīvot, www.birstonas.lt) minēts 1382.g. krustnešu hronikās kā „lauku mājas pie sāļā ūdens". No XIV gs. dažus gadsimtus šeit bija Lietuvas valdnieku pils un muiža, vasaras rezidence un karaliskas medību platības. Birštonā ir viesojušies un atpūtušies, kā arī šajā apkaimē medījuši daudzi XIV –XVI gs. Lietuvas un kaimiņvalstu valdnieki un augstmaņi.

Birštona kūrorts izveidots 1846. g. Taču XIX - XX gs. mijā uz kūrorta dziednieciskajām iestādēm, kuras piemēroja minerālūdens un dziednieciskajām dubļu procedūras, jau atceļoja slimnieki ne tikai no Lietuva, bet arī no lielajām Krievija u Polijas pilsētām.

Birštonā ir divas lieliskas specializētas reabilitācijas ārstēšanas un atpūtas sanatorijas, kuras ar jaunākajām metodēm un veidiem, izmantojot ūdeni un dziednieciskos dubļus, ārstē dažādas slimības un palīdz atgūties no emocionālā un fiziskā noguruma. Ne mazāk svarīgs ārstēšanas un veselības atgūšanas faktors kūrortā ir sevišķi maigais, ar fitoncīdiem un vieglajiem negatīvajiem joniem bagātinātais mežu un Nemunas līkumu ieskautais Birštona gaiss, kurš uz organismu iedarbojas gandrīz kā liels inhalators.

Kūrortam ir ļoti skaista vide: starp kokiem izvietotās mājas, elegantas XIX gs. beigu — XX gs. sākuma villas, neogotikas baznīcas torņi, kuri slejas uz debesīm, minerālūdens vieta, Vītauta piemineklis, Dziesmu kalniņš un mākslīgie ezeriņi.

Kūrortu ieskauj reti skaista apkārtne, caur kuru ved dažādas speciālās takas un ceļi – gājējiem un riteņbraucējiem, jātniekiem un braucējiem ar karietēm. Nemunas līkumus variet izmēģināt, Sporta centrā iznomājot smailītes. No augstajiem Nemunas krastiem un pilskalniem paveras iespaidīgas dabas panorāmas. Gar Nemunas salām ir ierīkota putnu novērošanas vieta. Taču skaistākos Nemunas cilpu skatus ieraudzīsiet, ja virs Nemunas pacelsieties ar gaisa balonu vai Počūnu aerodromā iesēdīsieties lidmašīnā.

Birštonas top arī par ziemas kūrortu. Šeit ir ierīkota kalnu slēpošanas trase. Un zem baltajiem mežiem iespējams ceļot ar distanču slēpēm un vizināties zirgu velkamajās ragavās.

Kūrortā bieži tiek rīkoti koncerti, dzejas vakari un sporta pasākumi. Birštonas – arī lieliska konferenču un semināru vieta, kur intensīvu nodarbību nogurumu ātri novērsīs relaksāciju procedūras vai brīvais laiks, pavadīts harmoniskā un atspirdzinošā dabā.

Palanga (17,6 tūkst. iedzīvot.; www.palanga.lt ) - pats lielākais un universālākais Lietuvas piejūras kūrorts. Lietuvas piejūra top populāra ar īpaši skaistajām un baltajām smilšu pludmalēm un kāpām, kādu citām valstīm Baltijas piekrastē gandrīz nav.

Senatnē zvejnieku apdzīvotā vieta bija Palanga, kura rakstveida avotos pirmo reizi monēta XII gs. Iedzīvotāji nodarbojās ne tikai ar zvejniecību, bet arī vāca dzintaru, kurš pa tirgotāju ceļiem sasniedza par attālās Eiropas un Āzijas valstis.

XIX gs. Palanga sāka pārveidoties par kūrortu – tam ir liels nopelns grāfu Tiškeviču dinastijai, kura tajā laikā pārcēlās uz dzīvi Palangā. Tika izveidots parks, uzceltas jaunas muižas ēkas, iekārtotas ostas, izveidotas ārstnieciskās iestādes, uzcelta jauna baznīca un tika ierīkots jūras tilts. Preses aizlieguma laika posmā cauri Palangai gāja grāmatu nesēju ceļi. Kūrortā 1899. g. tika nospēlēta pirmā nacionālā izrāde Lietuvā A. Keturaka „Amerika pirtī“.

Pēdējos gados kūrortā ir izveidotas daudz jaunas dažādu līmeņu viesnīcas un visu nami. Palangā tāpat ir arī dažas patiešām jaukas sanatorijas, kura ārstē vestibulāro aparātu, nervu sistēmas un sirds-asinsvadu traucējumus. Tādējādi atpūtu iespējams apvienot arī ar veselības traucējumu ārstēšanu.

Kūrortā darbojas daudz krogu, kafejnīcu, restorānu, diskotēku, bāru, nakts klubu un kazino. Tiem, kuriem patīk aktīvā atpūta, ir pieejami ūdens motocikli, divriteņi, zirgi, tenisa korti, baseini, piršu kompleksi un tml. Pastaigāšanai un pabraukāšanai ar divriteni ir izveidotas daudzas takas. Jo vairāk uz dienvidiem, uz Klaipēdas pusi - Piejūras reģionālajā parkā ir iespaidīgi savvaļas un bargie dabas skati.

Viena no skaistākajām Palangas vietām – Tiškeviču ēkas un tās ieskaujošais milzīgais E.Andre projektētais parks. Ēkās ir izveidots Dzintara muzejs, kurā ir pieejama visa dzintaru dažādība, un inkliūzu kolekcija ir lielākā pasaulē. Dzintars – Lietuvas simbols. Augusta vakaros ēku terasē noris koncerti un poēzijas vakari. Kultūras izklaides iespējas Palangā kūrorta sezonas laikā ir ļoti dažādas.

Kūrortā ir interesants lietuviešu mākslinieka Antana Monča, kurš savu daiļradi ir veidojis Parīzē, muzejs. Viņa nelielajā ekspozīcijā atrodami ekspresīvi un lielas mākslas spēka pilni darbi. Savicka galerijā vienmēr ir pieejamas mūsdienu mākslinieku darbu izstādes, kuras ilgi saglabājas atmiņā. Senās Palangas ainavas iespējams aplūkot pilsētas Novadpētniecības muzejā.

Palanga – koku ēnā ieniris kūrorts, kurš ir skaists jebkurā laikā. Vēsākā laikā – tā ir lieliska vieta konferenču un semināru organizēšanai.

"Kuršu nērija ir tik savdabīga, ka to obligāti ir jāredz tāpat kā Itāliju vai Spāniju, ja vēlaties dvēselei sniegt lieliskas ainavas ", - XIX gs. sākumā rakstīja zināmais vācu zinātnieks Vilhelms Humbolts.

2000. g. Kuršu nērija (www.visitneringa.lt ) ir iekļauta UNESCO Pasaules dabas mantojuma sarakstā kā viena no skaistākajām un unikālākajām mantojuma Eiropas ainavām.

Uzcēlis Nidā vasarnīcu, 1930 – 1931. g. šeit vasarā atpūtās Nobela prēmijas laureāts Toms Mans. Šobrīd šajā mājā ierīkota rakstnieka memoriālā ekspozīcija un viņa vārdā nosaukts kultūras centrs. Ik gadus noris populārie T. Manna festivāli.

Hermaņa Blodes viesnīcā (XIX gs. 2. pusē – XX gs. sākumā) apmetās vācu mākslinieki – ekspresionisti, kuriem ļoti patika Kuršu nērijas lieliskā daba. V. un K. Mizgiru Mākslinieku mājās visu vasaru mākslinieki rada daiļdarbus un veido savu darbu izstādes. Blakus Dzintara galerijai-muzejam – apskatāma dzintara vēsture, tā krāsu varavīksne, inklūzi un Jodkrantes atraduma amuleti. Pilsētā obligāti vajag apmeklēt vecos kapus, kuros saglabājušies senie krusti. Vēl viena Neringas savdabība – vēja rādītāji, kuri iepriekš apzīmēja burulaivu (kurēna) piederību konkrētam ciematam.

Administrācijas Kuršu nērijas – Neringas pilsētas ( 2,8 tūkst. iedzīvot.) – centrs ir Nida; cita paliela apdzīvota vieta – Jodkrantē; krāsainus zvejnieku ciemus atgādina Pervalka un Preila. Nidā ir pietiekoši daudz dažāda līmeņa viesnīcu; tāpat dzīvokļus un istabas vasarniekiem iznomā arī daži vietējie iedzīvotāji. Starp priedēm paslēpusies sarkano jumtu pilsēta ir neparasti jauka un tīra. Nidas un Jodkrantes pludmales jau vairākus gadus atbilst Zilā karoga prasībām. Starp citu, no visām Lietuva vietām visvairāk saulainu dienu gadā ir Nidā. Pa vasaru šeit atpūšas aptuveni 100 tūkst. atpūtnieku, kuri pārsvarā ir dažādās valodās runājoši cittautieši.

Jodkrante piesaista ar sakārtoto un izrotāto Kuršu līča piekrasti, kurā uzceltas stilīgas villas, viensētas un puķu dobēs nogrimušās zvejnieku ēkas.

Ir grēks, ja esat Kuršu nērijā un neapmeklējat ceļojošās smiltis vai "mirušo" kāpu, nepalūkojaties uz netālu no Jodkrantes apmetušos lielo melno gārņu un kormorānu kolonnu, nepadraiskojaties un skaļi nepasmejaties ar Jodkrantes Raganu kalna koka varoņiem. To visu neredzot, ir grūti saprast, kāda patiesībā bagāta un skaista ir šī tuksnesi atgādinošā Baltijas jūras un Kuršu jūras līča apskalotā pussala.

Kuršu nērija – nacionālais parks. Tajā ir lieliski sakārtota informācijas sistēma, kura norāda, kur kāds objekts atrodas, un pie objekta – tā īpatnību apraksts vairākās valodās.