Maroka - Par valsti

Āfrikas ziemeļaustrumu tālākajā daļā atrodas Maroka – valsts ar senu pagātni un aizraujošu nākotni. No Spānijas to šķir Gibraltāra jūras šaurums, uz sauszemes tā robežojas ar Alžīriju un Rietumsahāru. Marokas valsts iekārta ir konstitucionālā monarhija, un kopš 1999. gada 23. jūlija valsti pārvalda karalis Mohameds VI. 447 000 km² lielajā valsts teritorijā ir gan kalni, gan eksotiskie meži, gan tuksneši, gan pludmales, gan daudz citu pasakainu vietiņu, kas Maroku padara par neaizmirstamu atpūtas vietu. Tajā dzīvo aptuveni 31 miljons cilvēku, lielākoties arābi (55%) un berberi (44%). Ar vietējiem iedzīvotājiem iespējams saprasties arābu valodā, valsts pārvaldē un lietišķajos darījumos plaši tiek izmantota franču valoda, bet ir sastopami arī angļu un spāņu valodas pratēji. Maroka ir musulmaņu valsts, aptuveni 98 % iedzīvotāju ir islāmticīgie. Kaut gan valsts ir visai eiropeiska, islāma tradīcijas tajā tiek svēti cienītas. Viena no tām attiecas uz gadu skaitīšanu – saskaņā ar islāma kalendāru, Maroka dzīvo 1428. gadā.

Šī zeme jau kopš sirmas senatnes ir mītiem apvīta un tiek uzskatīta par ideālu vietu, no kuras sākt iepazīšanos ar Āfriku. Tā pārsteidz ar savu vēsturi, mākslu, tirgus laukumiem, paklājiem, rokdarbiem, juvelierizstrādājumiem... Šī eiropiešiem viegli pieejamā valsts ir draudzīga un viesmīlīga. Maroka attīstās līdzi laikam un sen vairs neatbilst tradicionālajiem priekšstatiem par viduslaiku musulmaņu monarhiju. Ceļotājiem tiek piedāvāta mūsdienīga un ērta tūristu apkalpošana, kā arī bezgala plašas iespējas iepazīties ar senatnes mantojumu un vietējo kultūru.

Maroka ir slavena ar tās senajām un vēstures pieminekļiem bagātajām pilsētām. Marokas galvaspilsēta Rabāta apvieno vēsturi un mūsdienīgumu. Rabātas slavas ziedu laiki bija 12. gadsimts, kad vietējie sultāni pilsētu izmantoja par bāze nometni Spānijas iekarošanai. Tieši no šī laika ir saglabājušies tās ievērojamākās vietas. Inkvizīcijas plosīšanās laikā, 17. gadsimta sākumā, Rabāta kļuva par patvērumu no Spānijas izraidītajiem musulmaņiem. Par valsts galvaspilsētu Rabāta kļuva franču okupācijas laikā, tāpēc tajā ir jūtama gan eiropiešu, gan musulmaņu ietekme. Viena no Rabātas ievērojamākajām vietām ir Hasana tornis – Lielās mošejas nepabeigtais minarets, kura celtniecību pārtrauca 1755. gada zemestrīce. Tās tuvumā atrodas tagadējā karaļa tēva – Mohameda V – mauzolejs. Nacionālais Mākslas muzejs “Kasbah des Qudaias” ir iekārtots viduslaiku pilī Atlantijas okeāna krastā. Marokas labākais arheoloģijas muzejs atrodas pie pilsētas sienas, senās pilsētas Salas drupās. Mūsdienu viesnīcas, restorāni un kafejnīcas lielākoties ir izvietojušies starp pilsētas centrālo parku un galveno dzelzceļa staciju.