Panama - Par valsti

Ģeogrāfiskais stāvoklis: Panama atrodas Centrālamerikā, tās krastus no vienas puses apskalo Karību jūras ūdeņi, bet no otras – Klusā okeāna ūdeņi. Valsts kaimiņvalstis ir Kolumbija un Kostarika.
Panama ir kā tilts, kas savieno Dienvidameriku ar Ziemeļameriku.
Panamas kanāls ir 80 km garš un sadala valsti austrumu un rietumu reģionos. Divi lielākie arhipelāgi ir San Blas arhipelāgs un Bocas del Toro arhipelāgs. Augstākā virsotne ir Baru vulkāns (3475m).

Platība: 78.2 tūkst. km2
Iedzīvotāju skaits: 2.98 milj.
Valsts iekārta: Republika
Galvaspilsēta: Panama
Lielākās pilsētas: Kolona, David
Oficiālā valoda: Spāņu. Daudzi panamieši runā tekošā angļu valodā.
Reliģija: Kristietība (Romas katoļi, protestanti

Vēsture: Visagrākie zināmie Panamas iedzīvotāji bija Cuevas un Cocle kultūru pārstāvji, bet viņi tika masveidā iznīcināti, kad 16.gs. ieradās spāņi. 1502.gadā Kristofors Kolumbs izveidoja pirmo apmetni. Panamas pilsētu dibināja 1519.gadā. 1984.gadā valsts kontroli savās rokās ņēma ģenerālis Manuels Norjega. Agrākais slepenpolicijas galvenais vadītājs un CIP slepenais aģents, Norjega kļuva par demagoģisku biedēkli. Politisko oponentu slepkavošana, demokrātijas apspiešana, narkotiku kontrabanda un naudas atmazgāšana bija Norjegas galvenās bažas. 1989.gadā prezidenta vēlēšanās vinnēja Guiljermo Endara. Ideja par Panamas kanāla celšanu parādījās jau 16.gs, bet franču mēģinājums izveidot kanālu 1880.gadā noveda pie 22 000 strādnieku nāves no malārijas un dzeltenā drudža, kā arī pie visu iesaistīto bankrota. 1904.gadā kanālu atsāka celt ASV, un 10 gadus vēlāk pirmais kuģis izmēģināja kanālu. 1999.gadā Panama oficiāli atguva kontroli pār Panamas kanālu.