Singapūra - Par valsti

Viena no biezāk apdzīvotajām valstīm uz Zemes, reģiona industriāli attīstītākā valsts, bijusī tirgotāju apmetne ceļā starp Indiju un Ķīnu, tagad- debesskrāpju pieblīvēts  biznesa centrs, lielākais naftas pārstrādes centrs Āzijā un pasaules intensīvākā osta- ik trijās minūtēs notiek kuģu kustība,-kāds iebrauc, kāds izbrauc; nakts mistēriju pilsētvalstī brauc izbaudīt daudzi ceļotāji, jo gaismu spēle debesskrāpjos atstāj neaizmirstamu iespaidu… ja ir kāda vieta, kur studiju nolūkā jābrauc pilsētu plānotājiem, tad tā ir Singapūra…

Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Dienvidaustrumu Āzijā, starp Malaiziju ziemeļos un Indonēziju dienvidos. D valsti apskalo Malakas šauruma dienvidi -Singapūras šaurums, bet ZA- Dienvidķīnas jūra. Valsti veido viena lielāka sala un ap 60 mazākas salas. Saldūdeni valsts piegādā no Malaizijas, jo krājumu nepietiek. 
Platība: 692,7 km2
Galvaspilsēta: Singapūra
Iedzīvotāji: 4 553 009 (2007.gada jūlijs)
Mūža ilgums: 

• vidējais: 81,8 gadi
• vīrieši: 79,21 gadi
• sievietes: 84,59 gadi (2007)

Iedzīvotāju blīvums: 6572,8 cilv./km2

Valsts valoda: malajiešu, ķīniešu, tamilu, angļu

Etniskais sastāvs: ķīnieši 76,8%, malajieši 13,9%, indiāņi 7,9%, citi 1,4% (2000)

Reliģijas: budisti 42,5%, musulmaņi 14,9%, daoisti  8,5%, hinduisti 4%, katoļi 4,8%, citi kristieši 9,8%, citi 0,7%, ateisti 14,8% (2000)

IKP/PP:  $ uz 1 iedz.23 090 (2002)

Naudas vienība: Singapūras dolārs (SGD)

Valsts pārvaldes forma:  republika

Zemākais punkts: Singapūras šaurums 0m v.j.l.

Augstākais punkts: Bukit Timah 166m v.j.l. 

Reljefs: līdzenumi, centrālā daļa nolaideni viļņota; lielākā daļa salas atrodas 15 m augstumā virs jūras līmeņa ar augstāko punktu – Bukit-Timah kalnu (166 m). 
Dabas resursi: nafta, dabasgāze, hevejas un to sula-latekss, niķeļa rūda, alva, varš, sudrabs, zelts, akmeņogles aramzemes un dabas ainavas.

Piesardzības pasākumi

Tiek prasīts sertifikāts par vakcināciju pret dzelteno drudzi ceļotājiem, kas ir vecāki par 1 gadu un ierodas no infekcijas skartajām vietām. Tāpat tiek prasīts sertifikāts par vakcināciju pret dzelteno drudzi ceļotājiem, kas ir vecāki par 1 gadu uzturējušies pēdējo 6 dienu laikā vai ilgākā laika posmā vai cauri braukuši endēmiskajām valstīm. Endēmisko valstu sarakstā iekļautās teritorijas tiek uzskatītas par infekcijas skartām: 

Āfrika: Angola, Benina, Burkinafaso, Burundi, Centrālāfrikas republika, Čada, Ekvatoriālā Gvineja, Etiopija, Gabona, Gambija, Gana, Gvineja, Gvineja-Bisava, Kaboverde, Kamerūna, Kenija, Kongo, Kongo Demokrātiskā Republika, Kotdivuāra, Libērija, Madagaskara, Mali, Mauritānija, Nigēra, Nigērija, Ruanda, Santomē un Prinsipi, Senegāla, Sjeraleone, Somālija, Sudāna, Tanzānijas Savienotā Republika, Togo, Uganda. 

Amerika: Argentīna, Bolīvija, Brazīlija, Ekvadora,  Franču Gviāna, Gajāna , Kolumbija, Panama, Paragvaja, Peru, Surinama, Trinidāda un Tobāgo, Venecuēla.