Spānija - Kūrorti

Maljorka

Baleāru arhipelāgs sastāv no četrām salām: Maljorkas (Mallorca), Menorkas, Ivissas un Formanteras. Tas ir viens no Spānijas autonomajiem apgabaliem, kuram ir savs parlaments un izpildvara.

Maljorka ir pati lielākā arhipelāga sala. Tā plešas 100 km no austrumiem uz rietumiem un 75 km no ziemeļiem uz dienvidiem. Salas dienvidrietumu daļā atrodas Sjerra de Tramuntana (Sierra de Tramuntana) kalni, bet virsotnes Puig Mayor augstums sasniedz 1445 m virs jūras līmeņa. Salas centrālajā daļā ir līdzenums, kurš dienvidrietumos pāriet kalnu masīvā Sjerra de Levant (Sierra de Llevant). Šo kalnu pakājē atrodas brīnišķīgas pludmales. Salas krasta līnijas garums ir 554 km. Salai ir divi lieli līči – Bahia d’ Alcudia ziemeļos un Bahia d’ Palma – dienvidos. Savu civilizāciju pēdas Maljorkā atstājušas pašas slavenākās antīkās tautas. Baleāru administratīvais centrs un galvaspilsēta ir Palma de Maljorka (740 tūkst. iedzīvotāju), kura atrodas pie Bahia d’ Palma līča.

Tenerife

Tenerife - ir lielākā no Kanāriju salām (2034 km2) un ir populārs atpūtas tūrisma galamērķis, kas piesaista ar daudzveidīgām dabas ainavām.

Salas dienvidu daļā atrodas lielākie un populārākie kūrorti, jo šeit ir vissiltākais klimats. Salas rietumu daļā ir nedaudz vēsāks, toties daba ir zaļāka. Visapkārt salai plešas kalnu grēdas, bet salas centrālajā daļā ir atrodas pasaulē trešais lielākais vulkāna krāteris - Kanades del Teide, kura diametrs ir 29 km.

Kādreizējo "iezemiešu" iedzīvotāju guanču valodā Tenerife nozīmē: „Sniega kalns”. Šāds salas nosaukums cēlies no Teides vulkāna sniegotās virsotnes, kas ir arī augstākais punkts visā Atlantijas okeānā (3728 m). Salas ziemeļu piekraste ir klinšaina, krasti - augsti un stāvi, šajā daļā ir mitrāks un siltāks klimats. Dienvidu piekrastes ir seklas, lēzenas pludmales mijas ar klinšainām kraujām. Salas iekšienē plešas kalni, banānu plantācijas, vīnogulāji un olīvu koki. Vēsos ziemeļu vējus aiztur augstie kalni, tāpēc dienvidu daļā ir siltāks un saulaināks laiks – tikai daži desmiti kilometru, bet šķiet kā jau pavisam cita zeme. Uz salas ir mūžīgais pavasaris. Salā ir iespējams atrast gandrīz visu pasaules klimata zonu augu valsti. Te lieliski ir ieaugušies savulaik no Meksikas ievestie kaktusi, ir daudz palmu, agavju, kaučuka koku un oleandru.

Gran Kanārija

Gran Kanārija sala atrodās Kanāriju salu arhipelāga dienvidu daļā. Salas galvaspilsēta - Las Palmas de Gran Canaria. Neierasta iezīme tādai mazai teritorijai – strauja dabas zonu maiņa: no augstiem kalniem, apaugušu ar mežu, sniegotām virsotnēm, līdz saulainām, zeltainām spīgoļošām smilšu pludmalēm.

Gran Kanāriju divās daļās sadala kalnu grēda El Cumbre. Pati augstakā kalnu virsotne Pico de Las Nieves (1950 m) aiztur Saharas vējus un pateicoties tam dienvidu daļā klimats sauss, bet temperatūra augstāka. Ūdens temperatūru ietekmē okeāna Golfa straumes tuvums. Salas ziemeļos – krāšņa augu valsts, bet ir aukstāks un mitrāks, šeit atrodās Las Palmas lidosta. Salas dienvidos atrodas slavenās Maspalomas kāpas un zeltainās Playa del Ingles pludmales.

Uz salas atrodās brīnišķīga 3 km gara Las Kanteras pludmale, kurā pateicoties zemūdens rifiem nekad nemēdz būt stipra jūras viļņosanās. Unikālie dabas apstākļi, attīstītais viesnīcu tīkls un daudzveidīgās izklaides iespējas piesaista tūristus uz Gran Kanārija salu, kas pārvērtusies par vienu no nozīmīgiem atpūtas tūrisma centriem.

Kosta Dorada

Uz dienvidiem no Barselonas, Tarragonas provincē plešas Costa Daurada (Zelta krasts). Plašās pludmales ar zeltainajām smiltīm un maigais jūras klimats vilina tūristus jau desmitiem gadu. Romiešu foruma drupas, amfiteātris, akvadukts, cietokšņa sienas liecina par divu tūkstošu gadu seno Tarragonas vēsturi. Uz dienvidiem no Tarragonas, Salou atrodas viens no lielākajiem tematiskajiem izklaides parkiem Eiropā - Port Aventura. Kosta Doradas aktīvākie kūrorti ir Salou, Cambrils un La Pineda.

Costa del Sol (Saules liedags)

Costa del Sol  - stiepjas no Gibraltāra līdz Malagai. Te ir caurmērā 300 saulainu dienu gadā. Ziemeļpusē no aukstajiem vējiem piekrasti sargā kalnu grēda, tādēļ klimats šeit ir maigs un silts, kas pilnībā attaisno savu nosaukumu – Saules liedags. Costa del Sol kūrorti – Teremolinos, Costa Benalmadena, Fuengirola, Marbella un Estepona – ir slaveni pasaulē, kā prestižākie un stilīgākie kūrorti Spānijas piekrastē. Lieliski iekārtotās smilšu pludmales stiepjas daudzu kilometru garumā.

Costa Brava

Costa Brava(Mežonīgais krasts) - stiepjas 200 km garumā uz ziemeļiem no Barselonas līdz Ampurdā reģionam, kurš robežojas ar Franciju. Šajā piekrastē ir mazi, smilšaini, priedēm apauguši līcīši, apbrīnojama viduslaiku baznīciņu, klosteru un vietējo iedzīvotāju savdabīgo tradīciju pasaule. Populārākie kūrorti ir Lloret de Mar un Tossa de Mar. Savukārt ostas pilsēta Blanesā ir ievērojama ar vienu no garākajām pludmalēm Kosta Bravā un botānisko dārzu uz klinšu malas.

Barselona

Barselona ir Katalonijas vēsturiskā galvaspilsēta, viena no lielākajām ostām Vidusjūrā un Madrides pastāvīgā sāncense kultūrā, tirdzniecībā un sportā.

Barselona ir sena, bagāta ar kultūras tradīcijām un arhitektūras pieminekļiem pilsēta, kurā īpaši izceļas Gotiskais kvartāls ar seno katedrāli. Šeit ir daudzums muzeju, tai skaitā Pablo Pikasso muzejs un kataloniešu mākslas muzejs. Katalonijas piekrastei ir sastopami divas, pilnīgi dažādas ainavas. Uz ziemeļiem no Barselonas dominē klinšaini krasti, kurus daba izrobojusi ar daudziem līcīšiem, kur kalnu masīvi atrodas tiešā jūras tuvumā. No otras puses šeit bieži sastopamas garas, smilšainas pludmales, it īpaši uz dienvidiem no Barselonas. Tajā pašā laikā starpība starp abu piekrastu ainavām nav izteikta, klintis un smilšainās pludmales mijas visā Katalonijas piekrastē.