Ukraina - Ekskursijas

Kijeva

Ukrainas galvaspilsēta ir dibināta 5.gs. un turpmākajos gadsimtos tieši no Kijevas Lielvalsts, kas pastāvēja no 9. līdz 11.gs., ir attīstījušās Ukraina, Krievija un Baltkrievija. Pilsēta atrodas Dņepras krastā. Galvenais apskates objekts vecpilsētā ir Sv. Sofijas Katedrāle – pilsētas vecākā saglabājusies baznīca, kurā iespējams apskatīt valsts senāko un lielāko mozaīku un fresku kolekciju. Netālu no katedrāles sākas Kijevas galvenā komerciālā promenāde – Vulitsya Khreshchatyk – iela, uz kuras viens aiz otra atrodami visdažādākie veikali, kafejnīcas un restorāni. Kijevā sajust Ukrainas smaržu vislabāk var, apmeklējot tirdziņu Bessarabskyj. Pāris kvartālu attālumā atrodas iespaidīgais Černobiļas muzejs – tajā apskatāmas ekspozīcijas, kas informē par Černobiļā notikušo katastrofu, kas notika tikai 100 km uz ziemeļiem no pilsētas.

Perčerska rajons – vēsturiski izveidojies Kijevas reliģiskais centrs, kas atrodas pāris kilometru attālumā no pilsētas centra, Dņepras otrā krastā. No apskates objektiem ievērojamākais ir klosteris (celts 1051.gadā). Klosteri veido vairākas baznīcas ar zeltītiem kupoliem un noslēpumiem pilni pazemes labirinti. Viena no centrālajām klostera celtnēm ir katedrāle ( celta 11.gs.). Lai gan Otrā Pasaules kara laikā tā tikusi daļēji sagrauta, vēl joprojām šī katedrāle ir viena no grandiozākajām baroka stila celtnēm Ukrainā. Blakus katedrālei atrodas Vēsturisko dārgumu muzejs, kurā tiek uzglabātas materiālas vēstures liecības, dārgakmeņi un dārgmetāli. Vērtīgākā ir skitu zelta izstrādājumu kolekcija, kas saglabājusies no 4.gs. p.m.ē. Muzejā apskatāms arī autentisks Kijevas modelis, kas parāda, kāda pilsēta izskatījusies 12.gs., kā arī biķeru, vīna kausu, ikonu un krustu kolekcija.

Tautas Arhitektūras muzejs atrodas 12 km attālumā no Kijevas centra, bet tas noteikti ir jaunu iespaidu gūšanas vērts, un veido pilnīgāku priekšstatu par ukraiņu kultūru. Tas ir gluži kā brīvdabas muzejs, un atrodas gleznainā vietā.  Muzeja ekspozīciju veido daudzas celtnes, kas atspoguļo raksturīgos virzienus 17. – 20.gs. ukraiņu arhitektūrā. Ekspozīcija sadalīta 7 mazos ciematiņos, atbilstoši reģionālajām tradīcijām un arhitektoniskajām iezīmēm. Muzejā apskatāmas ne tikai dzīvojamās mājas un lauku saimniecības, bet arī vējdzirnavas, baznīciņas, skaisti dārzi, autentiskas sadzīves iekārtas.

Odesa

Pilsēta, kurā rokrokā iet kūrorta un aktīvas ostas dzīve. Pilsēta ir galvenais rūpnieciskais centrs Ukrainas dienvidos, un arī ar interesantajiem muzejiem. Populārākais tūristu apskates objekts un ukraiņu pašu lepnums ir Operas un Baleta Teātris, kas celts 19.gs. Projekta autori ir Vīnes arhitekti, tāpēc tas pauž  baroka un renesances stilu savienojumu. Pilsētas centrā atrodas daudz muzeju – Arheoloģijas muzejs - apskatāmas dažādas monētas, rotaslietas un citas liecības, kas saglabājušās no Melnās jūras reģionu senajām civilizācijām; Literatūras muzejs,  Jūrniecības Vēstures muzejs. 

Smilšakmens slānis, uz kura ir uzcelta Odesa, ir izcaurumota ar daudziem tuneļiem. Zem pilsētas atrodas arī katakombas, kas izraktas 19.gs. un gadu gaitā tās savām vajadzībām ir izmantojuši gan kontrabandisti, gan revolucionāri un Otrā Pasaules kara partizāni. Šobrīd katakombas ir atvērtas apskatei un tajās notiek ekskursijas gidu pavadībā. 

Ukraiņu ciemiem ir raksturīgas baltas mājas, kas saucas hata. Pie tām vispopulārākie ir ķiršu koki un ābeles. 

Ļvova

Pilsēta tiek dēvēta par Ukrainas rietumdaļas galvaspilsētu. Tā ir kosmopolītiska pilsēta,  ar unikālu arhitektūru. Līdz 1939.gadam pār pilsētu nekad nebija valdījusi Maskava, un tieši Ļvovā 1980.-tajos gados tika kaldināti plāni par atbrīvošanos no Padomju varas. Tā kā Otrā Pasaules kara laikā Ļvova nav daudz cietusi, tā ir viena no labākajām vietām Ukrainā, lai apskatītu neizpostītu vēsturisku arhitektūru, sākot no gotikas līdz pat mūsdienām. Ļvovas vecpilsēta ir pasakaina – tās centrā atrodas sens Tirgus laukums, kurā var apskatīt gan 19.gs. pilsētas rātsnamu, gan apkārt esošās 16. – 18.gs. celtnes ar krāšņiem akmenī cirstiem rotājumiem. Pretī šim laukumam atrodas 14.gs. celta Romas Katoļu Katedrāle , kas ir viena no labākajām gotikas stila celtnēm pilsētā. Netālu no Katedrāles atrodas Farmācijas Muzejs, kas dibināts 1735.gadā un tajā apskatāmas farmācijas piederumu ekspozīcijas. Aptuveni 2 km no pilsētas centra atrodas Ļvovas Brīvdabas muzejs, kas apliecina un stāsta par iedzīvotāju dzīvesveidu vairāku gadsimtu gaitā, arī te apskatāmas dažādas dzīvojamās ēkas, vējdzirnavas, baznīcas un skolas. 

Belovežas gārša

Eiropā ļoti populārs dabas parks ar to, ka šeit gadu simteņiem neskartajā mežā Polijas pierobežā pastāvīgi savvaļā klejo senlaiku milži- sumbri. Koku izstrāde te nav notikusi gadu simtus un mežs pauž savu pirmatnību ar jaudīgu spēku. Kopš 1598.gada šeit drīkstēja medīt tikai poļu valdnieki, bet kopš 1795.gada- krievu carienes un cari. Daudzi koki ir vecāki par 500 gadiem, un to stumbru apkārtmērs mēdz sasniegt pat 2 m. Meži šeit ir dzīvesvieta gandrīz visiem Eiropā sastopamajiem dzīvniekiem. Baltkrievijas daļā dzīvo ap 250, bet Polijā ap 300 sumbru, un tas ir tikpat daudz, cik pirms Pirmā pasaules kara. Skaits palicis nemainīgs, jo netika skarts mežs. Jāsaka, ka lielākā daļa no parka teritorijas apmeklētājiem nav pieejama, un var arī neredzēt majestātiskos dzīvniekus. Tomēr redzēsiet savvaļas zirgus-tarpanus, kas mitinās iežogojumā.